Savu stāstu, savu vēsturi Kārsavas (Korsovkas) dzelzceļa stacija aizsāka 1858. gadā, kad, turpinot Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa būvniecību no Ostrovas dienvidu virzienā, dzelzceļa trase iestiepās mūsdienu Latvijas teritorijā. Un 1860. gadā, kad līdz Daugavpilij sāka regulāri kursēt vilcieni, Kārsava jau bija kļuvusi par visai nozīmīgu dzelzceļa staciju.
Tās nozīmīgums slēpās apstāklī, ka tuvējā apkārtnē nebija lielu apdzīvotu vietu. Balstoties uz franču izcelsmes būvinženieru aprēķiniem, tieši Kārsava tika izvēlēta par mājvietu apgrozības lokomotīvju depo, kā arī sliežu ceļa uzturēšanas (distances) kantorim un pat par iecirkņa galvenā ārsta rezidenci.
Atsevišķs stāsts attiecināms uz plašo stacijas celtni un tādi noteikti ir arī daudzām dienesta un dzīvojamajām ēkām, kas viena aiz otras aizpildīja toreizējo stacijas jeb tagadējo Bozovas ciema teritoriju. Te, starp citu, 20. gadsimta sākumā pat tika uzcelta atsevišķa skolas ēka 100 dzelzceļnieku bērnu apmācībai.
Savukārt savu šodienas īpašo statusu stacija ieguva relatīvi nesen. Proti, pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas un jaunas robežas noteikšanu starp Latviju un Krieviju. Tādējādi Kārsava kļuva par valsts (tagad arī Eiropas Savienības) robežstaciju - galējo Latvijas dzelzceļa infrastruktūras sadales punktu valsts ziemeļaustrumos.
Негізгі бет Diženās Kārsavas dzelzceļa stacijas vēsture
Пікірлер