Mūsdienās milzīga nozīme ir pacientu un viņu ģimenes labsajūtai, ko rada ne tikai ārstējošais personāls, bet arī vide, kurā notiek ārstēšana. Ienākot Stradiņa slimnīcas Jaundzimušo intesīvās terapijas un aprūpes nodaļā, paveras skats uz novecojušām un šaurām telpām.
“Vismaz divus gadus dzīvojam sajūtās, ka mēs esam uz čemodāniem un ar vienu kāju jaunajā korpusā, jo mūsu nodaļā šis korpuss ir ārkārtīgi gaidīts. Neskatoties uz to, ka mūsu telpas ir vēsturiskas un ir vienā no senajām Stradiņa slimnīca ēkām, to infrastruktūra ir novecojusi un absolūti neatbilst mūsdienu priekšstatam par to, kā ir jāaprupē jaundzimušie, it īpaši - slimie jaundzimušie,” stāsta Dr. Dina Apele-Freimane, PSKUS 92. Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļas virsārste neonataloģe.
Jaundzimušo intensīvās terapijas telpas ir tik šauras, ka pacientu palātās nākas uzglabāt daļu aparatūras, jo citur tai nav vietas. Savukārt, jauno aparatūru nav iespējams izmantot pilnībā, jo to vienkārši nav, kur uzglabāt. “Mēs, protams, cenšamies nodrošināt privātuma sajūtu katram bērniņam kopā ar vecākiem, bet, ņemot vērā, ka mums pat īsti nav piemērotas telpas, lai uzglabātu aparatūru, mēs šo privātumu nevaram nodrošināt optimālā līmenī,” skaidro ārste.
Ar nepacietību gaidām, kad varēsim uzlabot šos apstākļus mūsu jaunākajiem pacientiem un viņu vecākiem, kuri slimnīcas telpās pavada garas stundas cerību pilni.
Негізгі бет Dr. Dina Apele-Freimane par Stradiņa slimnīcas ēkas būvniecību
Пікірлер