Piemirsu, ka pirms braukšanas uz pilsētu, mēs piestājām pie ūdenskrituma. Bija arī iespēja uzkāpt kalnā.
To izdarījām. Šī bija grūtākā taka.
Kāpjot augšā ir spēks ļoti daudz muļķoties, bet kāpjot lejā vispār negribas runāt. Tas ir savādi. ļoti patīkami pirms un pēc kāpiena nomazgāties ūdenskritumā. Šī ir līdz šim labākā vieta, kurā esmu mazgājies. Ūdens bija ļoti maigs. Drīz metamies pilsētas dzīvē. Tā vismaz mēs domājam. Bet gribam pie dabas. Tad jau redzēs, kur mēs atapsimies.
Siltumu sūtot un mieru vēlot
Matīss un Sintija
Негізгі бет DUŠA ŪDENSKRITUMĀ? (16.diena)
Пікірлер: 3