Diena sākās pagalam bezcerīgi, jo ekspektējām nekavējošu kiwi lasīšanu. Bijām aiztesušies tālu prom no Oklandes un tā dēļ ielējām mašīnā daudz degvielas. Kā vienā dienā viss var mainīties vienas ziņas dēļ? Un pēkšņi mēs jau braucam atpakaļ, lai gan domājām, ka uz Oklendu tik drīz vairs nebrauksim. Es nezinu, kas to izlemj, bet laikam jau liktenim ir nedaudz cits plāns. Kāds tas ir, to uzzināsim vēlāk? Tad, kad varēsim par to reflektēt. Ir prieks visu laiku brīnīties un likt sev darīt kaut ko tādu, ko nav iepriekš gadījies darīt. Kā piespiest sevi darīt kaut ko jaunu un nezināmu? Kā atstāt savu lepnumu un ego aiz muguras? Kā pārtraukt kautrēties? kā pārtraukt būt augstprātīgam? Kā iet tur, kur tevi ved? Kā paļauties, ka viss nokārtosies? Kā nebaidīties?
Atbilde pavisam vienkārša - darot.
Tad arī viss saliekas pa plauktiņiem vai nostājas īstajās vietās. Te varētu vēl pieminēt Dievu, likteņa pirkstus vai kosmosu un visu pārējo, ko piesaucam, kad ir sajūta, ka viss notiek pareizi. Man patīk to saukt par visumu un par daļiņām, kuras kustās un vibrē. Mīļojiet savas daļiņas un sakiet paldies par visu, kas ar jums notiek, jo tad tās vibrē labā frekfencē un dod jums ar vien vairāk lietu par kurām būt pateicīgiem.
Pateicībā par skatīšanos un visu, kas ar mums notiek
Matīss un Sintija
Негізгі бет KĀ PIESPIEST SEVI DARĪT KAUT KO JAUNU? (18. un 19.diena)
Пікірлер: 1