Sagribējām aizbraukt uz Pihu pasērfot, bet viļņi bija ļoti lieli un daudz tā sērfošana neizdevās. Pirmās traumas. Nogurumi no nemitīgajām aukstajām dušām. Laime satikt dzīvniekus. Īpaši Pemas retrīveru Badiju. Pēkšņi tu atrodi vēl takas, kuras nav ietas un brīnies par visu, ko redzi. gribās to visu ielikt ķešā un vienmēr būt, bet atmiņa par redzētajām vietām ir visai mirklīga, tāpēc skaisti, ka tas ir iemūžināts un varēsim uz to arī pēc tam paskatīties, jo visu laiku kaut ko pieredzot ir sajūta, ka aptrūkstas vietas, kur ielikt šo atmiņu.
Vakarā braucām uz Oklendu, lai sagatvotos nākamajai dienai, kur ietrāpīju uz Waika Taititi filmēšanās laukuma.
Vienu dienu pamosties te, tad tur. Nemitīgi ceri, ka kāds atbildēs uz jau nosūtītajiem darba pieteikumiem. Varbūt, ka labi, ka vēl neatbild, jo filmēšanās darbi pagaidām ir bijuši vienīgie un es priecātos, ja tā varētu turpināt.
Izbrauciet pie dabas, izejiet pastaigā, baudiet gaismu, ja ir saule, tad sauli ujn priecājieties par to, kas jums ir. Padomājiet par labāko, kas ar jums šodien noticis un uzsitiet sev uz pleca.
Pateicībā par veltīto laiku
Matīss un Sintija
Негізгі бет Kino, sērfoša, suns un kaza, loterija un plānu maiņas (20.diena)
Пікірлер: 6