Lietuviešiem - Užgavēnis, slāvu tautām - Masļeņica, latviešiem - Meteņi, Vastlāvi, Pīrāgu diena, Aizgavēnis - šādi un vēl daudzi citi nosaukumi ir gadskārtu svētkiem, kas iezīmē viduspunktu starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Pavasara gaidīšanas svētkus ik gadu atzīmē daudzviet Latvijā, arī Jēkabpils novada Leimaņos. “Meteņi ir laiks, kad cilvēki ar visādām izdarībām veicina savai mājai auglību un atbrīvojas no visa ļaunā,” stāsta Leimaņu Tautas nama vadītājs Gints Audzītis. “Tā ir kopā būšana, iešana ciemos. Un tā ir pēdējā diena, kad jāiet ķekatās, kas ir ļoti jautrs pasākums. Mēs šajā dienā dodam bērniem prieku izskrieties, izstāstām, ko šie svētki nozīmē.”
Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem, tad vasarā būs daudz sēņu un ogu. Meteņos jābrauc ciemos - jo tālāk braukts, jo raženāks būs gads - šos un vēl daudzus citus ticējumus un paražas varēja uzzināt pasākuma dalībnieki. Tāpat bija iespēja spēlēt spēles un iet rotaļās - arī tā ir viena no Meteņu tradīcijām, jo šajos gadskārtu svētkos valda jautrība un sacensību prieks.
Apmeklētāji uzsver, ka šādi pasākumi ir vajadzīgi, lai stiprinātu latviskās tradīcijas un nodotu tās nākamajām paaudzēm. “Tradīcijas ar laiku izzūd, tāpēc ir vajadzīgi šie pasākumi, lai bērni zinātu, kādas ir latviešu tradīcijas. Bērniem ir jāmāca un jārāda, lai vēlāk viņi varētu šīs tradīcijas turpināt,” saka pasākuma apmeklētāja Evita Rubina.
Vēl viens ticējums vēsta, ka Meteņos nedrīkst skopoties ar ēdieniem, tad gads būs bagāts un veiksmīgs, tādēļ arī Leimaņos pēc spēlēm un rotaļām meteņbērnus gaidīja svētku galds.
Sandra Paegļkalne
Негізгі бет Leimaņos uztur dzīvas Meteņu tradīcijas
No video
Пікірлер