Turpinot Zatlera domu par to, ka nāve ir mirklis, filozofijas doktore Agita Misāne norādīja, ka miršana gan ir process un, kā liecina pētījuma rezultāti, galvenokārt Latvijas iedzīvotāji vēlētos mirt bez sāpēm un ciešanām, iespējams, miegā, pēķšņi un mājās, radinieku klātbūtnē. Misāne pievērsa uzmanību datiem, kas atklāj, kādu palīdzību saņēma mirstošais cilvēks un tuvinieki un kāda palīdzība būtu bijusi nepieciešama mājās. Visbiežāk izjusts tieši ģimenes, radu un ģimenes ārstu atbalsts, bet trūcis materiālā. Doktore norādīja, ka šis jautājums ir atrisināms un ir nepieņemami, ka nāve bez ciešanām nav sasniedzama tieši materiālu problēmu dēļ.
Svarīgi atcerēties, ka palīdzība un atbalsts ir nepieciešami arī palicējiem, un šobrīd būtu jādomā, kā nodrošināt psiholoģisko atbalstu un darba devēja
piešķirtas brīvas dienas vai stundas aprūpētājam.
“Nāve ir tāda lieta, kas attiecas uz cilvēku, kas nomirst, bet tā skar cilvēkus viņiem apkārt. Lai dzīvi kvalitatīvi noslēgtu, palicējiem ir ļoti svarīgi būt klāt, pieskarties fiziski, izrunāties. Visas šīs lietas iegūst īpašu nozīmi dzīves beigās, bet, ja šādas iespējas nav bijis, paliek trauma,” skaidroja Misāne.
Cilvēki nebaidās no nāves, bet no miršanas, kas ir process un kas sevī dažkārt ietver novecošanu, vientulību, sāpes un ciešanas, nevarību. Varbūt mums būtu jārunā ne tikai par cieņpilnu nāvi, bet arī par cieņpilnu miršanu un vispār - cieņpilnu dzīvi.
Негізгі бет Laba nāve Latvijas iedzīvotāju priekšstatos
Пікірлер