IZSLĒDZIET SAVAS SĒRAS
Skaidrs, ka mēs visi mirsim neatkarīgi no tā, cik mēs spēcīgi, veiksmīgi, bagāti. Šis sešu pēdu atvērums zemē ir lielais izlīdzinātājs. Nāve ir ļoti demokrātisks process, jo mēs visi iesim caur to, un uz mūsu kapakmens būs divi datumi - dzimšanas un miršanas -, kas atdalīti ar domuzīmi, kurā ietverts viss, kas notiek pa vidu.
“Kad mēs ieejam mājās pie pacienta, es radinieku acīs redzu bailes, neticību par to, ka kāds var sadalīt viņu rūpes par aizejošo pacientu. Radinieki ļoti grib
rūpēties, bet viņi nezina, kā to darīt, jo aiz savām bailēm un ambīcijām nevar sadzirdēt to, ko grib viņu mīļotais cilvēks. Ir jāsaprot, ka šis ir moments, kad nav vairs neviena aizlieguma, kas bija pirms tam. Mēs visi zinām, ka alkohols kaitē, bet, ja uz nāves sliekšņa stāvošs cilvēks grib tos 30 gramus konjaka, viņam tas vairs nekaitēs,” skaidroja “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone.
“Es tuviniekiem vienmēr saku, lai izslēdz savas sēras, jo sērot varēs tad, kad šis cilvēks aizies. Paskatieties uz viņu! Viņš ir dzīvs, un viņam ir vēlmes,”
Tatjana aicināja. Kad diagnoze izskan kā nāves spriedums, mēs vairs nespējam adekvāti domāt. Mēs rīkojamies tā, it kā cilvēks jau būtu nomiris. Mēs pārāk maz runājam. Ja mēs labi pazīstam savu tuvinieku, mūsu spēkos patiesībā ir ieraudzīt to, kas viņu iepriecinās. Varbūt tā vienkārši ir būšana ārā. Paprasiet brīvprātīgos, mēs aizbrauksim uz jūru. Tas ir iespējams.
Paskatieties uz pacientu, viņš vēl ir dzīvs, un viņam vēl daudz ko gribas.
Nebaidieties! Baiļu dēļ mēs varam palaist garām kaut ko ļoti svarīgu sava
mīļotā cilvēka dzīves izskaņā. Runājiet ar pacientu, nodrošiniet fizisko kontaktu, mieru un pat svētkus, ja cilvēks to grib. Mīliet savus tuvos un, galvenais, esiet klāt.
Негізгі бет Ko domā, jūt, redz mirstošs cilvēks? Hospisa pacienta aprūpes īpatnības.
Пікірлер