Cilvēka nomiršanu nereti salīdzina ar piedzimšanu, jo tieši starp šiem diviem īpašajiem datumiem notiek mūsu dzīve.
Vel nesen dzemdības bija bubulis, kas tika uzticētas dzemdību namiem, viss process un pirmā bērna aprūpe tika uzticēta personālam, bet šodien ir ģimenes dzemdības, dzemdības mājās, ir izvēles iespējas, ir pētīta pieskārienu un klātbūtnes nozīme, ir dzemdību un pēcdzemdību dūlas, grāmatas un nodarbības par nesāpīgām un pat baudpilnām dzemdībām. Tikmēr nāve joprojām tiek nogrūsta slimnīcām, ātrajai palīdzībai, pansionātiem, tā asociējas ar gaužu nelaimi un mokām, ko labāk neredzēt, trīsreiz nospļauties un labāk nedomāt par to..
Kāds ceļš būtu ejams, lai arī miršanas procesam atgrieztu cilvēcību? Šo vaicāsim cilvēkiem, kas piedzīvojuši tuvinieku miršanu esot līdzās mājās ar hospisa aprūpes speciālistiem.
Sarunas moderatore INITA SILA, žurnāliste, grāmatu autore, nāves dūlu apmācību absolvente, brīvprātīgā slimnīcās un "Hospiss LV" sabiedrisko attiecību speciāliste.
TATJANA JIRGENSONE - "Hospiss Māja" virsmāsa, savā ikdienas darbā saskaras ar nedziedināmi slimu cilvēku atsāpināšanu.
ŽANETE JANSONE - kā "Hospiss Māja" valdes locekle ikdienā saskaras ar mirstošu cilvēku un viņu ģimeņu stāstiem, vajadzībām un krīzēm.
KRISTĪNE PAEGLE - bijusi līdzās ar vēzi slimajam mīļotajam cilvēkam.
ILZE CIHOVSKA - bijusi līdzās pēdējā dzīves posmā savai mammai un māsai hospisa aprūpē.
Tiešraidi no sarunu festivāla telts "NĀVES KAFEJNĪCA" npdrošinām pateicoties TET.LV finansējumam.
Dalību festivālā finansiāli atbalsta Sabiedrības Integrācijas fonds.
Негізгі бет "VAI IESPĒJAMA ''LABA'' NĀVE?" saruna festivālā LAMPA 2024
Пікірлер