Veltīgā ārstēšana ir medicīnisko procedūru izmantošana, lai uzturētu neārstējami slimo cilvēku dzīvības funkcijas tādā veidā, kas paildzina viņu nāvi, rada pārmērīgas ciešanas vai aizskar viņu cieņu. Medicīniskais veltīgums ir sarežģīts, neskaidrs, subjektīvs, situācijai specifisks, ar vērtībām saistīts un no mērķa atkarīgs jēdziens, ko gandrīz vienmēr ieskauj
zināma nenoteiktības pakāpe. “Pateicoties intensīvajai terapijai, mēs varam
pagarināt pacienta dzīvi par vairākām nedēļām, bet jāsaprot, ka tā vide ir dehumanizēta un bezpersoniska, un vienmēr pastāv jautājums - kad
jāapstājas?” skaidroja Iveta Golubovska, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente.
Viņa arī norādīja, ka izvairīšanos no veltīgas ārstēšanas nevajadzētu saukt par eitanāziju - tie ir divi dažādi jēdzieni.
“Ārstiem ir jāsaskaras ar ļoti daudzām problēmām šā jautājuma risināšanā. Mēs nezinām, kas notiks ar pacientu rīt, kāds būs terapijas slogs vai ieguvums. Vienlaikus trūkst īpašu vadlīniju un pastāv milzīga vērtību un preferenču dažādība pacientu un veselības aprūpes speciālistu vidū.”
Polijas kolēģi ir izveidojuši diagrammu šā jautājuma risināšanai, un tā paredz trīs etapus: veltīgās ārstēšanas paziņošanu, sagatavošanos tikties ar ģimeni, ja pacients to ir ļāvis, un optimāla aprūpes plāna sastādīšanu, akceptējot dabīgo nāvi. Mēs jau nepārtraucam ārstēt pacientu, mēs mainām
terapijas mērķus.
Golubovska skaidroja, ka pacientam būtu jādod iespēja dzīves noslēgumā vai jebkurā citā dzīves posmā paust savu gribu par ārstniecības metodēm un aprūpi, ko persona vēlas vai nevēlas saņemt dzīves noslēgumā, ieskaitot atdzīvināšanas pasākumus un citas dzīvību uzturošas metodes, bet ārstam būtu jāatturas no tādu medicīnisku manipulāciju nozīmēšanas un veikšanas, kas pacientam nesniedz labumu, nav indicētas un pastiprina vai pagarina pacienta ciešanas dzīves noslēgumā.
Негізгі бет Veltīgas ārstēšanas medicīniskā izpratne
Пікірлер